Noderīgi
Kad jumta konstrukcija pabeigta, celtnieki vij vainagu, ko kar kārtī virs spārēm. Tā ir zīme saimniekam – jāklāj galds.
Tas, kā māja izskatīsies kopumā, atkarīgs no tās cepures – jumta. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, tās kopā ar pārējiem elementiem – mūrlatu, apakšējo, augšējo un kores kopturi, atgāzni, saišķi, spāru pieaudzējumu – veido telpisku, ģeometriski nemainīgu mājas cepures struktūru, kas uzņem un notur visu jumta slodzi. Jumta nesošās konstrukcijas pabeigšana ir svarīgs brīdis celtniecības procesā. Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot spāru svētkus.
Arī šodienas Latvijā, ievērojot būvniecības tradīcijas, rīko spāru svētkus. Tas ir brīdis, kad pat nespeciālists celtniecības jomā var novērtēt uzcelto, spriest par padarīto un kad būves īpašnieki un celtniecības darbu pasūtītāji izsaka atzinību projektētājiem, būvuzraugiem un celtniekiem par līdz šim paveikto smago darbu. Celtnieki gaida, ka saimnieks pratīsies un pēc spāru uzlikšanas uzsauks klātu galdu.
Polšs vai vecas bikses?
Māņticīgākie ļaudis apgalvo, ka galds jāklāj obligāti, citādi jaunbūvi var noskaust vai kā citādi ieriebt. Ir dzirdēti nostāsti par to, ka jaunbūvei, kuras saimnieks nav praties un mājienu par spāru svētkiem nav ņēmis vērā, celtnieki vainaga vietā jumta kārts galā uzkāruši vecas bikses.
Nedod Dies tādu kaunu – visi kaimiņi tuvākā un tālā apkārtnē ieraudzīs kārts galā uzvilktās bikses un sapratīs, ka mājas saimnieks ir skops. No tādas ļaužu mutēs izgājušas slavas mūžam vaļā netiksi!
Varētu likties, ka spāru svinēšanas laiku un norisi nosaka būves pasūtītājs – kā nekā saimnieks taču! Visās citās reizēs un lietās viņš neapšaubāmi ir noteicējs, bet ne spāru svētkos. Kad jumta konstrukcija pabeigta, celtnieki paši vij vainagu, ko kar kārtī virs spārēm. Tā esot zīme saimniekam – jāklāj galds...
Godinot koku
No Anglijas nākušās seno būvnieku tradīcijas vēsta ko citu – vainagu spāru svētkos pin paši celtnieki, godinot Dabas māti un koku pateicībā par to, ka tas savu dvēseli atdevis spārēm, bijis lokans un pakļāvīgs meistaru rokās. Turklāt vainagu vij no tā koka lapām, no kura gatavotas spāres. Vadoties pēc šīs tradīcijas, biežāk spāres tiek gatavotas no egles vai priedes, ozolkoks šim nolūkam ir pārāk dārgs, smagnējs. Tādēļ spāru svētkos kārts galā biežāk būtu karami priežu un egļu skuju, nevis ozollapu vainagi.
Tas, kā māja izskatīsies kopumā, atkarīgs no tās cepures – jumta. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, tās kopā ar pārējiem elementiem – mūrlatu, apakšējo, augšējo un kores kopturi, atgāzni, saišķi, spāru pieaudzējumu – veido telpisku, ģeometriski nemainīgu mājas cepures struktūru, kas uzņem un notur visu jumta slodzi. Jumta nesošās konstrukcijas pabeigšana ir svarīgs brīdis celtniecības procesā. Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot spāru svētkus.
Arī šodienas Latvijā, ievērojot būvniecības tradīcijas, rīko spāru svētkus. Tas ir brīdis, kad pat nespeciālists celtniecības jomā var novērtēt uzcelto, spriest par padarīto un kad būves īpašnieki un celtniecības darbu pasūtītāji izsaka atzinību projektētājiem, būvuzraugiem un celtniekiem par līdz šim paveikto smago darbu. Celtnieki gaida, ka saimnieks pratīsies un pēc spāru uzlikšanas uzsauks klātu galdu.
Polšs vai vecas bikses?
Māņticīgākie ļaudis apgalvo, ka galds jāklāj obligāti, citādi jaunbūvi var noskaust vai kā citādi ieriebt. Ir dzirdēti nostāsti par to, ka jaunbūvei, kuras saimnieks nav praties un mājienu par spāru svētkiem nav ņēmis vērā, celtnieki vainaga vietā jumta kārts galā uzkāruši vecas bikses.
Nedod Dies tādu kaunu – visi kaimiņi tuvākā un tālā apkārtnē ieraudzīs kārts galā uzvilktās bikses un sapratīs, ka mājas saimnieks ir skops. No tādas ļaužu mutēs izgājušas slavas mūžam vaļā netiksi!
Varētu likties, ka spāru svinēšanas laiku un norisi nosaka būves pasūtītājs – kā nekā saimnieks taču! Visās citās reizēs un lietās viņš neapšaubāmi ir noteicējs, bet ne spāru svētkos. Kad jumta konstrukcija pabeigta, celtnieki paši vij vainagu, ko kar kārtī virs spārēm. Tā esot zīme saimniekam – jāklāj galds...
Godinot koku
No Anglijas nākušās seno būvnieku tradīcijas vēsta ko citu – vainagu spāru svētkos pin paši celtnieki, godinot Dabas māti un koku pateicībā par to, ka tas savu dvēseli atdevis spārēm, bijis lokans un pakļāvīgs meistaru rokās. Turklāt vainagu vij no tā koka lapām, no kura gatavotas spāres. Vadoties pēc šīs tradīcijas, biežāk spāres tiek gatavotas no egles vai priedes, ozolkoks šim nolūkam ir pārāk dārgs, smagnējs. Tādēļ spāru svētkos kārts galā biežāk būtu karami priežu un egļu skuju, nevis ozollapu vainagi.
Lai ilgs mūžs Jūsu jumtam, priekā!
Noderīgi