Noderīgi
Jumts ir viena no būtiskākajām (ja ne pati būtiskākā) mājas konstrukcija. Uzliekot mājai sliktu jumtu, jūs ļoti saīsināt mājas kalpošanas laiku un otrādi.
Jāpiezīmē, ka ar terminu "jumts" saprot ne tikai jumta segumu, bet arī jumta konstrukciju - abas šīs lietas (segums un konstrukcijas) ir savstarpēji saistītas. Katram konkrētam jumta segumam ir piemērojama noteikta jumta konstrukcija. Piemēram, izvēloties jumta segumu, ir jāatceras, ka katru segumu ir pieļaujams uzstādīt uz noteiktām jumta konstrukcijām, noteiktos slīpumos. Pirms iegādāties jumta segumu, ieteicams konsultēties pie izplatītājiem, kādām jumtu konstrukcijām un kādiem slīpumiem ir izmantojams izvēlētais segums. Tāpēc par to, kāda būs jumta konstrukcija un kāds segums tiks izvēlēts, vajadzētu domāt laikus, un izvēloties vienu, neaizmirst, ka tas ir cieši saistīts ar otru.
Jāpiezīmē, ka ar terminu "jumts" saprot ne tikai jumta segumu, bet arī jumta konstrukciju - abas šīs lietas (segums un konstrukcijas) ir savstarpēji saistītas. Katram konkrētam jumta segumam ir piemērojama noteikta jumta konstrukcija. Piemēram, izvēloties jumta segumu, ir jāatceras, ka katru segumu ir pieļaujams uzstādīt uz noteiktām jumta konstrukcijām, noteiktos slīpumos. Pirms iegādāties jumta segumu, ieteicams konsultēties pie izplatītājiem, kādām jumtu konstrukcijām un kādiem slīpumiem ir izmantojams izvēlētais segums. Tāpēc par to, kāda būs jumta konstrukcija un kāds segums tiks izvēlēts, vajadzētu domāt laikus, un izvēloties vienu, neaizmirst, ka tas ir cieši saistīts ar otru.
Labam jumtam noteikti ir jābūt:
ugunsdrošam;
aizsargātam pret atmosfēras iedarbību;
konstruktīvi izturīgam;
ūdens necaurlaidīgam;
ar ilgu kalpošanas laiku;
ātri un ērti remontējamam.
ugunsdrošam;
aizsargātam pret atmosfēras iedarbību;
konstruktīvi izturīgam;
ūdens necaurlaidīgam;
ar ilgu kalpošanas laiku;
ātri un ērti remontējamam.
Bieži cilvēki taisa nepamatoti sarežģītus jumtus, un tādējādi palielina to izmaksas. Reizēm tiek izveidotas sarežģītas konstrukcijas, kas apgrūtina jumta ieklāšanu, pazeminot tā kvalitāti. Šeit mēdz grēkot arī projektētāji. Uztaisot fasādei kādu liekumu, izvirzījumu, problēmas rodas arī jumtam. Un, protams, katrs jumta sarežģījums rada papildus izmaksas.
Noteikti jādomā arī par jumta slīpumu. Jo lielāks slīpums, jo lielākas izmaksas. Piemēram, izvēloties 30 vai 45 grādu slīpumu jumtam, izmaksas (materiālam) atšķirsies par 15 %.
Plakanie un slīpie jumti...
- Pēdējā laikā arvien vairāk sāk veidot arī plakanas konstrukcijas jumtus, uz kuriem liek bitumena segumu. Tas, protams, samazina jumta izmaksas (nepieciešams mazāk materiāla, materiāls ir lētāks), bet brīžiem tiek zaudētas telpas- nav iespējams izbūvēt bēniņus.
- Padomju laikā, kad plakanajiem jumtiem bija pieejams tikai ruberoīds, tas kalpoja īsu laiku. Praktiski ik pēc diviem gadiem tas bija jāliek no jauna. Šobrīd materiāli ir palikuši labāki. Jau rūpnīca tiem dod 10- 15 gadu garantiju, bet patiesībā tie kalpo vēl ilgāk.
- Privātmājām plakanos jumtus liek reti, parasti liek divslīpņu jumtus, jo cilvēkiem ir vajadzīgas telpas, bēniņi, kuros nolikt mantas vai izbūvēt istabiņas.
- Šobrīd ir iespējams izvēlēties ļoti dažādus jumtu tipus. Daži no tiem: vienslīpnes, divslīpņu, četrslīpņu, ar mansardu, kupolveida, torņveida- ir daudz jumtu veidu un katram no tiem ir savas pielietojamās tehnoloģijas, katram savi konstruktīvie elementi.
- Nokrišņu problēma. Plakanajam jumtam sniegs un nokrišņi paliek uz jumta. Ja jumts ir taisīts pareizi, nokrišņi nekādus kaitējumus nenodara. Jumtam var veidot divu veidu noteces- ārējās vai iekšējās. Ārējās noteces ir visiem labi zināmās notekcaurules mājas ārpusē, ko pārsvarā liek slīpajiem jumtiem. Iekšējās- ūdens savācas jumta iekšpusē un pa kanalizācijas stāvvadiem tiek novadīts lejā uz kanalizācijas caurulēm.
Bieži vien būvprojektos nav paredzētas teknes, un cilvēki tās uzliek nekonsultējoties ar speciālistiem, tādējādi pieļaujot kļūdas. Izvēloties nepareiza diametra teknes, rodas problēmas, ja tās nespēj novadīt visu ūdeni un tas tek pāri. Šeit vajadzētu konsultēties ar speciālistiem.
Būvējot jumtu ļoti būtiski ir turēties pie būvprojekta, nevajadzētu veikt nekādas atkāpes no tā- ja paredzēta brusa 100x100, nevajadzētu izmantot brusu 80x80. Nesošajai konstrukcijai ir jābūt pietiekami stingrai, projektētājs to visu ir paredzējis.
Cenšoties salētināt jumta izmaksas, bieži vien izvēlas zarainus, nekvalitatīvus vai slapjus kokmateriālus. Tas var radīt sarežģījumus, piemēram, izmantojot slapju, nepietiekami izžāvētu koku un dzenot tajā naglas, koks pēc tam izžūst un naglu vietas paliek vaļīgas. Nesošām konstrukcijām nekas tāds nav pieļaujams. Tām jābūt stingrām. Līdzīgi ir ar zarainiem vai bioloģiski bojātiem kokiem- tādus labāk neizvēlēties, jo pēc tam radīsies problēmas, kuru novēršana izmaksās daudz dārgāk nekā, ja sākumā būtu izvēlēts kvalitatīvs materiāls.
Kokmateriālos jābūt mazāk kā 18% mitruma. Slapju koku izmantošana ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām jumtu būvniecībā. Šādi materiāli nav tik izturīgi, jumtam ir jāspēj noturēt ne tikai seguma, bet arī nokrišņu svars. Ja tas netiek ievērots, sekas var būt bēdīgas- jumts var ielūzt.
Visas masīvās konstrukcijas ir jāvieno kopā ar bultskrūvēm. Būvējot jumtu var izmantot apaļās naglas, jo tās mazāk bojā koksni. Četrkantainās naglas virsmu bojā vairāk, bet tām ir lielāka virsma, līdz ar to labāka saķere ar koksni, bet nepieciešamības gadījumā tās ir grūti dabūt ārā.
Jumtu ieteicams netaisīt ziemā- tad kokmateriāli ir sasaluši. Ja vien tas ir iespējams, jumta taisīšanu vajadzētu ieplānot citos gadalaikos. Ja tomēr tas nav iespējams, pirms naglu dzīšanas sasalušā kokā vajadzētu taisīt urbumu (mazāku par naglas izmēru), lai naglojot nesaplēstu sasalušo koku.
Svarīgi ir paredzēt jumta vēdināšanu. Ir dažādi veidi, kā nodrošināt ventilāciju. Ventilācija ir īpaši nozīmīga skārda jumtiem, jo pretējā gadījumā var rasties kondensāts, kas bojā skārdu, un kokmateriāli paliek slapji. Uz labi vēdinātiem jumtiem neveidosies arī sniega un ledus sabiezējumi.
Šobrīd būvniecība ir tik daudzveidīga, ka ir grūti runāt par kādām kopīgām tendencēm jumtu būvēšanā. Ēkas paliek arvien sarežģītākas, jumti arī.
Kādu laiku atpakaļ pieprasītākais bija 30- 40 grādu slīps jumts, vienkāršas un lētas konstrukcijas. Acīmredzot mūsdienās cilvēki ir palikuši turīgāki, jo var atļauties taisīt sarežģītas konstrukcijas, kas ir daudz dārgākas.
Vislētākā konstrukcija ir divslīpņu jumts 30 grādu slīpumā. Tas nav sarežģīts, to var uzbūvēt jebkurš namdaris.
Noderīgi