Būvnieki kā mūsu klimatiskajiem apstākļiem vispiemērotāko, ilgāk kalpojošo, dabīgo segumu no jumta materiāliem visupirms iesaka dakstiņus. Dakstiņu jumts nodrošina mājā stabilu iekšējo klimatu, izgrezno fasādi, padara to pamatīgāku un vērtīgāku, tas ir arī ārējai videi nekaitīgs materiāls. Lētāko dakstiņu jumts neizmaksās dārgāk par bitumena šindeļu vai metāldakstiņu jumtu, taču dakstiņu priekšrocība ir ilgais kalpošanas laiks – 100 gadi un pat vairāk.
Dakstiņi veidoti tā, lai lietus un sniegs notecētu vai noslīdētu zemē, tādēļ jumtam jābūt ar noteiktu slīpumu (vismaz 14°, savādāk pastāv risks, ka mitrums iekļūs zem dakstiņiem. Atšķirībā no citiem dabīgiem jumta segumu materiāliem (piemēram, koks, niedres), dakstiņi mitruma iespaidā nebojājas. Problēmas varētu sagādāt vienīgi apaugšana ar sūnām un sīkaļģēm, bet dakstiņus iespējams tīrīt.
Dakstiņi ir savstarpēji saāķēti un notur cits citu virzienā no apakšas uz augšu. Lai palielinātu izturību pret sliktiem laika apstākļiem, dakstiņi tiek piestiprināti pie latojuma ar stiprinājumiem, naglām un skrūvēm. Pareizi uzklāti dakstiņi samazina ārējo trokšņu līmeni, tie negrab pat stiprākā lietū un vējā.
Pēc sastāva izšķir māla un betona kārniņus, betona izstrādājumi ir lētāki. Kā vieni, tā otri ir ilgmūžīgi, ugunsizturīgi, salizturīgi un skaņu izolējoši.
Māla dakstiņi ir “elpojošs” materiāls, uz tiem neveidojas kondensāts, kas varētu bojāt koka konstrukcijas. Šāds jumts var izturēt plašas temperatūras svārstības, to neapdraud mikroorganismi. Māla dakstiņu lielākais mīnuss ir lielais svars (40–70 kg/m²), – jumts ir smags, tāpēc ne visām mājām piemērots.
Pazīstamākie ir S veida, divu viļņu un bebrastes formas dakstiņi.